otrdiena, 2009. gada 20. janvāris

Mūsējiem vajadzīgas aizlūgšanas!

Sveiki, te atkal Elīna. Pirmdien zvanīja Aija. Diemžēl tikai tagad radās iespēja pārrakstīt no telefonieraksta viņas stāstīto. Bet labāk vēlāk, nekā nekad, vai ne? :)

«Gribam zināt, kā jums Latvijā iet! (Es par to, kā mums iet, pateicu vienā vārdā: «Labi!» — E.)
Es blogā ieliku saiti uz Arta blogu, jo tur ir vairāk informācijas (www.druvietis.com/blog).
Kā mums iet? Konference bija kaut kas vienkārši fantastisks. Vispirms bijām tajā lepnajā viesnīcā, bet pēc tam konference pārcēlās uz Lūgšanu kalnu. Atmosfēra — fantastiska. Visu nakti staigājām ārā, lejā dega pilsētas ugunis, varējām redzēt, kur cilvēki dzīvo, staigāt un lūgt. Vienā brīdī turpat kaut kur uz zemes atplīsu un izgulējos, jo zeme jau ir silta. Piecēlos, turpināju lūgt.
Konferencē sludinātājs spēcīgi runāja par to, kā tas ir — staigāt Garā. Ļoti bieži visa mūsu, kristiešu, būtība ilgojas staigāt Garā, bet mūsu darbi rāda, ka ļoti bieži tomēr staigājam miesā. Mums ļoti jāatpazīst savi miesas darbi. Miesa ir ļoti uz sevi centrēta, kamēr nonāc pie elkdievības, aprunāšanas… Jo vairāk atpazīstam miesas darbus un gribam tos kontrolēt, jo vairāk tuvojamies Kristum un varam staigāt Garā. Patiesa Dieva pielūgšana ir tāda, kurā ar darbiem pielūdzam!
Svētdien mums pirmoreiz Džeralda baznīcā bija dievkalpojums. Viņš taču savu baznīcu ir pārcēlis uz labāku vietu! Musulmaņu kvartālā! Dievkalpojums bija ļoti svētīgs. Tas ir kaut kas — dievkalpojums sākas, kad divi kristieši ir atnākuši uz baznīcu. Viņi sāk slavēt, dziedāt, kamēr atnāk citi, atnāk mācītājs ar baltajiem! Artis sludināja, kalpoja ar Vārdu par to, ka patiesībā katrs cilvēks var aiziet mājās labāks nekā mācītājs — līdzība par farizeju un muitnieku. Muitnieku labāku darīja patiesā grēkapziņa, nožēla un vēlēšanās mainīties Dieva spēkā. Mums bija arī Svētais Vakarēdiens! Visu laiku biju domājusi, kā tas būs. Āfrikas stila Vakarēdiens — oblātu vietā cepumu gabaliņi, vīna vietā — ļoti garšīga limonāde! :) Agris pirms tam bija aicināts runāt par Vakarēdienu, to, kāds tas ir spēks. Ka Dievs negrib redzēt slimu un mirstošu draudzi, bet gan dzīvu un spēcīgu. Lai draudze tāda būtu, ir jāizprot Vakarēdiena būtība. Tad nu, ēdot cepumu un dzerot limonādi, izjutu to, ka tā ir Kristus miesa un asinis.
Pēcpusdienā staigājām pa graustu kvartālu. Šogad tas kvartāls, kur dzīvo Džeralds, ir ļoti uzlabojies. Dažās mājās pat ir elektrība un televizors! Bet svētdien bijām īstā graustu rajonā. Tur iet sliedes, ir dzelzsceļš, tālāk ir kukurūzu lauki, kuri ik pa laikam applūst, tāpēc tur normāli nav iespējams mājas celt. Gājām kādās mājās, kurās cilvēki ieaicināja, tajās nekā nebija — četras sienas, kaut kāds matracītis, un tā viņi dzīvo. Lūdzām. Interesanti — redzējām vietu, kuru pagājušā gadā Džeralds rādīja, kur varētu stāvā kalnā uzcelt māju. Tur uzceltas trīs mājas — viltīgi salikti maisi ar smiltīm, tā, ka mājas stāvumā var stāvēt, tur jau dzīvo atraitnes. Vecajā graustu rajonā pozitīvas izmaiņas!
Bijām vietās, kur bez bīskapa staigāt nevaram — uzreiz cilvēku bari uzmācas… Bez Džeralda varbūt pat dzīvi neiznāktu no tā rajona, jo izmisums ir ļoti liels. Kristieši ļoti, ļoti atšķiras, viņu acīs redzama cerība. Tie, kuri nav kristieši, ir vienaldzīgi vai naidīgi. No Kenijas, Kongo, citām vietām…Bērniņi — fantastiski, skrēja klāt, taustīja, turējās mums pie rokām.
Bijām vienā būdā iekšā, kurā gulēja mirstošs AIDS slimnieks. Pirmoreiz redzēju AIDS slimnieku… Kauli un āda, nevarēja parunāt, degunā kaut kādas caurulītes, acīmredzot imitē kaut kādu sistēmu. Varēja redzēt, ka viņam iet pēdējās dienas… Aizlūdzām. Te nāve izskatās pavisam citādāk. Te nav sterilu slimnīcu. Karstums liels, apkārtējie vienkārši gaida, kad viņš nomirs, smaka ir neizturama… Ļoti briesmīgi. Te aizlūgt par mirstošajiem ir pilnīgi citādāk. Sapratu ko vairāk par māti Terēzi un viņas kalpošanu.
Šonedēļ notiek mūsu vadītā konference. Mums ļoti vajadzīgas jūsu aizlūgšanas! Lai mums ir ko teikt, lai notiek pēc Dieva prāta! Vēl man šorīt bija nenormāla caureja, visi par mani aizlūdza un nu man atkal ir labi. Esmu ļoti pateicīga par tik ātru dziedināšanu. Lūdziet par mūsu veselību! Agris naktī pamodās no tā, ka sapnī juta — kāds buras! Ļaunuma klātbūtne… Mums vajadzīgas aizlūgšanas par to, lai Dievs sargā no jebkāda ļaunuma.
Džeralds man iedeva to telefonu, kuru es viņam pagājušā gadā atdāvināju! Zvanīšu atkal nākošajā pirmdienā. Drīkstat mums arī rakstīt, mēģināsim kaut kad izlasīt!»

3 komentāri:

  1. Mēs lūdzam par jums. Un ticam, ka Dievs stāvēs jums blakus ik brīdi. Kā ir viens liecinieks kādreiz liecinājis, ka mēs pat nevarma iedomāties, kā Dievs sargā ik uz soļa un kā velns ārdīsies, jo negrib, lai Dieva darbs notiktu.

    Jūs esat Dieva armija. Un pats Virspavēlnieks stāv jums priekšgalā. Un tas kas ir jūsos ir stiprāks par to, kas ir pasaulē. Apbruņojaties ar visiem Dieva ieročiem, satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties velna viltībām un uzbrukumiem!

    Mēs nebeidzam lūgt Dievu par to, lai Dievs savā bagātībā un varenībā dod jums Savu Garu un liktu pieaugt spēkā jūsu iekšējam cilvēkam.

    Es ticu, ka Dievs jūs lieto, un lūgšanas dod spēku jums garīgajā cīņā. tāpēc mēs esam ar jums šajās gaitās un sekojam katram jūsu piedzīvojumam - it kā paši staigātu pa tām vietām kur jūs esat.
    JŪS VISU SPĒJAT TĀ SPĒKĀ, KAS JŪS DARA STIPRUS!

    AtbildētDzēst
  2. Jā, interesanti...lai Jums veicas !
    Lai cilvēki Jūs saprot...
    Zanii - sveicieni Ilzei

    AtbildētDzēst
  3. Apbrīnojami, ka jūs darat tik svētīgu darbu,; to es saprotu vistiešākajā veidā kā Misija!!!!
    Es esmu Īrijas draudzē, kur mums Misijā ir mācītājs no Latvijas Uģis Brūklene :) Arī Misijā, bet nedaudz savādāk!......

    AtbildētDzēst