Sveiki milie! Paldies par aizlugsanam! :) Izjutam to speku un mieru, ta ka varam teikt, ka burtiski staigajam Dieva vadiba un zelastiba! :) Ar veselibu ari man paliek mazliet labak - vel tikai herpe deguna un iesnas un mazliet temperatura, bet nu jau ir daudz labak. Pirmdien atkal dosimies talak uz austrumiem, kur klimats bus mitraks, tapec uzticos Dieva zelastibai, ka lidz tam laikam tiksu dziedinata :) Milsh paldies ari maniem vecakiem, kas ar Jana Smilgaina gadibu atsutija man zalites - nebiju domajusi, ka Afrika ir tik viegli saslimt ar saauksteshanos.
Ceturtdien musu komandai pievienojas Janis Smilgainis un Ieva Zabaka, ta ka mums mazaja biskapaz majokli palika par sauru, tad jau piektdien komada sadalijas un dala (Ilze, Agris un Girts) devas uz austrumiem kalpot mazajos ciemos un norunajam, ka mes viniem pievienosimies pirmdien. Piektdienas vakara sazvanijamies - vinji ljoti laimigi nokluvusi gala, laipni sagaiditi, guljot lepnas gultas (soreiz bez blaktim), braukusi ar mocishiem - nu vispar ljoti labi jutoties.
Savukart mes, Kampala paliceji, piektdien sagadajam prieku vietejiem, kad izradijas, ka musu pirkstu galos un pedas iemitinajusies insekti, mazas musinas - jigars - manas kajas 4, bet Artim veselas 22 :) Tad nu Arta sieva tas njema ara un vesels bars vietejo priecajas :) Es savejas veiksigi jau biju izbakstijusi - jasaka paldies Dievam par farmaceitiskajam iemanjam :) Ceturtdienas vakaraa sludinajam baznica -Artis teica uzrunu, Ieva liecibu :) iznaca vesela svetdienaskola, bernu bija vairak ka pieaugusho, toties vinji no sirds slaveja un naca uz aizlughanam.
Sodien ari ljoti svetiga diena. Rita puse sapazinamies ar vietejo muziki - ljoti talantigu un pazemigu jauneki, profesionalu muziki, kas macas un tulit beigs studijas un tad turpinas augstskola stradat par pasniedzeju, jo izradas ir ari talantigs skolotajs. Vinjs ar saviem draugiem ir izveidojushi grupu, tadu ka kustibu - apguvushi dazadus vietejos muzikas intrumentus un dodas rinki pa valsti un maca vietejam draudzem slaveshanu: lai vietejie slavetaji ne tikai megina kopet rietumus, bet uzmanigi skatas savas tradicijas, izmanto bungas, deju, kustibas, kuras vinjos jau dabigi mit un ta dabigi slave un pagodina dievu. Ir pat petijusmi un liecibas apkopotas, ka sadfa dabiga slaveshana ir baznicas ievedusi ljoti daudz cilveku un vietejiem ir vieglak piedzivot Dieva tuvumu. Sogad vinji dosies turnejaa uz Dienvidkoreju (tur atrodas misijas centrs, kas vinju skolu ir dibinajis) un talak 2 menesu koncerture uz ASV, lai savaktu lidzeklus specialu skolu celshanai laukos, lai ari mazajos ciematos slavetajiem butu iespeja izglitoties un garigi pieaugt, lai isti izdzivotu un izprastu slavesanas butibu, studetu rakstus un uzlabotu savas speleshanas prasmes. Lai Dievs tiesham vinus Sveti! :) Sovakar biskapa baznica nopirka bungas (janis tas nems lidz uz Latviju) un mes, baltie, ari macijamies spelet, bet vietejie berni dejoja sava briniskigaja veida un no sirds priecajas un slaveja Dievu! :) Man ar noteikti jaiemacas kada no sim dejam :) Es ari saciju uzrunu baznivca un maliet izmantoju zimejumus un baltas lapas, lai berniem vieglak sekot lidzi :)
Sodien vel bijam ari uz vietejo luteranu baznicu, neliela, satikam tur luteranu stundas parstavjus (si organizacija darbojas visa pasaule, ari Latvija un versta uz misiju) , izradas vinji ir filmu par Jezus dzivi partulkojusi vietejas valodas, iespejams nakamgad varetu ar viniem sadarboties un doties pa ciematiem un vispirmamkartam paradit Jezus filmu un tad vel papildus kadas lekcijas, seminarus un aktivitates benrniem. Patiesiba tas bija brinums, ka vinjus atradam, jo mums bija zinami tikai vinju vardi un par tadu Jezus filmu bijam domajushi tikai savos sapnjos, bet Dievs ir bijis tik zeligs, ka Vinsh mus atveda iespejams uz vienigo vietu Uganda, kur ir sie tulkojumi un kur ir pat viss aprikojums, lai to varetu radit! :) Zeligs un briniskigs ir musu Dievs! :) Liels, liels paldies par aizlugsanam! :)
Lai svetigs jums sis laiks Latvija! Mes ludzam ari par jums un par situaciju valsti un draudzes!
Sveicieni no Biskapa Dzeralda. Biskaps man saka, lai uzrakstu ka tiesam, mes esam par svetibu Ugandai:) Paldies, ka jus mus uz Ugandu atsutijat! :)
sestdiena, 2009. gada 31. janvāris
otrdiena, 2009. gada 20. janvāris
Mūsējiem vajadzīgas aizlūgšanas!
Sveiki, te atkal Elīna. Pirmdien zvanīja Aija. Diemžēl tikai tagad radās iespēja pārrakstīt no telefonieraksta viņas stāstīto. Bet labāk vēlāk, nekā nekad, vai ne? :)
«Gribam zināt, kā jums Latvijā iet! (Es par to, kā mums iet, pateicu vienā vārdā: «Labi!» — E.)
Es blogā ieliku saiti uz Arta blogu, jo tur ir vairāk informācijas (www.druvietis.com/blog).
Kā mums iet? Konference bija kaut kas vienkārši fantastisks. Vispirms bijām tajā lepnajā viesnīcā, bet pēc tam konference pārcēlās uz Lūgšanu kalnu. Atmosfēra — fantastiska. Visu nakti staigājām ārā, lejā dega pilsētas ugunis, varējām redzēt, kur cilvēki dzīvo, staigāt un lūgt. Vienā brīdī turpat kaut kur uz zemes atplīsu un izgulējos, jo zeme jau ir silta. Piecēlos, turpināju lūgt.
Konferencē sludinātājs spēcīgi runāja par to, kā tas ir — staigāt Garā. Ļoti bieži visa mūsu, kristiešu, būtība ilgojas staigāt Garā, bet mūsu darbi rāda, ka ļoti bieži tomēr staigājam miesā. Mums ļoti jāatpazīst savi miesas darbi. Miesa ir ļoti uz sevi centrēta, kamēr nonāc pie elkdievības, aprunāšanas… Jo vairāk atpazīstam miesas darbus un gribam tos kontrolēt, jo vairāk tuvojamies Kristum un varam staigāt Garā. Patiesa Dieva pielūgšana ir tāda, kurā ar darbiem pielūdzam!
Svētdien mums pirmoreiz Džeralda baznīcā bija dievkalpojums. Viņš taču savu baznīcu ir pārcēlis uz labāku vietu! Musulmaņu kvartālā! Dievkalpojums bija ļoti svētīgs. Tas ir kaut kas — dievkalpojums sākas, kad divi kristieši ir atnākuši uz baznīcu. Viņi sāk slavēt, dziedāt, kamēr atnāk citi, atnāk mācītājs ar baltajiem! Artis sludināja, kalpoja ar Vārdu par to, ka patiesībā katrs cilvēks var aiziet mājās labāks nekā mācītājs — līdzība par farizeju un muitnieku. Muitnieku labāku darīja patiesā grēkapziņa, nožēla un vēlēšanās mainīties Dieva spēkā. Mums bija arī Svētais Vakarēdiens! Visu laiku biju domājusi, kā tas būs. Āfrikas stila Vakarēdiens — oblātu vietā cepumu gabaliņi, vīna vietā — ļoti garšīga limonāde! :) Agris pirms tam bija aicināts runāt par Vakarēdienu, to, kāds tas ir spēks. Ka Dievs negrib redzēt slimu un mirstošu draudzi, bet gan dzīvu un spēcīgu. Lai draudze tāda būtu, ir jāizprot Vakarēdiena būtība. Tad nu, ēdot cepumu un dzerot limonādi, izjutu to, ka tā ir Kristus miesa un asinis.
Pēcpusdienā staigājām pa graustu kvartālu. Šogad tas kvartāls, kur dzīvo Džeralds, ir ļoti uzlabojies. Dažās mājās pat ir elektrība un televizors! Bet svētdien bijām īstā graustu rajonā. Tur iet sliedes, ir dzelzsceļš, tālāk ir kukurūzu lauki, kuri ik pa laikam applūst, tāpēc tur normāli nav iespējams mājas celt. Gājām kādās mājās, kurās cilvēki ieaicināja, tajās nekā nebija — četras sienas, kaut kāds matracītis, un tā viņi dzīvo. Lūdzām. Interesanti — redzējām vietu, kuru pagājušā gadā Džeralds rādīja, kur varētu stāvā kalnā uzcelt māju. Tur uzceltas trīs mājas — viltīgi salikti maisi ar smiltīm, tā, ka mājas stāvumā var stāvēt, tur jau dzīvo atraitnes. Vecajā graustu rajonā pozitīvas izmaiņas!
Bijām vietās, kur bez bīskapa staigāt nevaram — uzreiz cilvēku bari uzmācas… Bez Džeralda varbūt pat dzīvi neiznāktu no tā rajona, jo izmisums ir ļoti liels. Kristieši ļoti, ļoti atšķiras, viņu acīs redzama cerība. Tie, kuri nav kristieši, ir vienaldzīgi vai naidīgi. No Kenijas, Kongo, citām vietām…Bērniņi — fantastiski, skrēja klāt, taustīja, turējās mums pie rokām.
Bijām vienā būdā iekšā, kurā gulēja mirstošs AIDS slimnieks. Pirmoreiz redzēju AIDS slimnieku… Kauli un āda, nevarēja parunāt, degunā kaut kādas caurulītes, acīmredzot imitē kaut kādu sistēmu. Varēja redzēt, ka viņam iet pēdējās dienas… Aizlūdzām. Te nāve izskatās pavisam citādāk. Te nav sterilu slimnīcu. Karstums liels, apkārtējie vienkārši gaida, kad viņš nomirs, smaka ir neizturama… Ļoti briesmīgi. Te aizlūgt par mirstošajiem ir pilnīgi citādāk. Sapratu ko vairāk par māti Terēzi un viņas kalpošanu.
Šonedēļ notiek mūsu vadītā konference. Mums ļoti vajadzīgas jūsu aizlūgšanas! Lai mums ir ko teikt, lai notiek pēc Dieva prāta! Vēl man šorīt bija nenormāla caureja, visi par mani aizlūdza un nu man atkal ir labi. Esmu ļoti pateicīga par tik ātru dziedināšanu. Lūdziet par mūsu veselību! Agris naktī pamodās no tā, ka sapnī juta — kāds buras! Ļaunuma klātbūtne… Mums vajadzīgas aizlūgšanas par to, lai Dievs sargā no jebkāda ļaunuma.
Džeralds man iedeva to telefonu, kuru es viņam pagājušā gadā atdāvināju! Zvanīšu atkal nākošajā pirmdienā. Drīkstat mums arī rakstīt, mēģināsim kaut kad izlasīt!»
«Gribam zināt, kā jums Latvijā iet! (Es par to, kā mums iet, pateicu vienā vārdā: «Labi!» — E.)
Es blogā ieliku saiti uz Arta blogu, jo tur ir vairāk informācijas (www.druvietis.com/blog).
Kā mums iet? Konference bija kaut kas vienkārši fantastisks. Vispirms bijām tajā lepnajā viesnīcā, bet pēc tam konference pārcēlās uz Lūgšanu kalnu. Atmosfēra — fantastiska. Visu nakti staigājām ārā, lejā dega pilsētas ugunis, varējām redzēt, kur cilvēki dzīvo, staigāt un lūgt. Vienā brīdī turpat kaut kur uz zemes atplīsu un izgulējos, jo zeme jau ir silta. Piecēlos, turpināju lūgt.
Konferencē sludinātājs spēcīgi runāja par to, kā tas ir — staigāt Garā. Ļoti bieži visa mūsu, kristiešu, būtība ilgojas staigāt Garā, bet mūsu darbi rāda, ka ļoti bieži tomēr staigājam miesā. Mums ļoti jāatpazīst savi miesas darbi. Miesa ir ļoti uz sevi centrēta, kamēr nonāc pie elkdievības, aprunāšanas… Jo vairāk atpazīstam miesas darbus un gribam tos kontrolēt, jo vairāk tuvojamies Kristum un varam staigāt Garā. Patiesa Dieva pielūgšana ir tāda, kurā ar darbiem pielūdzam!
Svētdien mums pirmoreiz Džeralda baznīcā bija dievkalpojums. Viņš taču savu baznīcu ir pārcēlis uz labāku vietu! Musulmaņu kvartālā! Dievkalpojums bija ļoti svētīgs. Tas ir kaut kas — dievkalpojums sākas, kad divi kristieši ir atnākuši uz baznīcu. Viņi sāk slavēt, dziedāt, kamēr atnāk citi, atnāk mācītājs ar baltajiem! Artis sludināja, kalpoja ar Vārdu par to, ka patiesībā katrs cilvēks var aiziet mājās labāks nekā mācītājs — līdzība par farizeju un muitnieku. Muitnieku labāku darīja patiesā grēkapziņa, nožēla un vēlēšanās mainīties Dieva spēkā. Mums bija arī Svētais Vakarēdiens! Visu laiku biju domājusi, kā tas būs. Āfrikas stila Vakarēdiens — oblātu vietā cepumu gabaliņi, vīna vietā — ļoti garšīga limonāde! :) Agris pirms tam bija aicināts runāt par Vakarēdienu, to, kāds tas ir spēks. Ka Dievs negrib redzēt slimu un mirstošu draudzi, bet gan dzīvu un spēcīgu. Lai draudze tāda būtu, ir jāizprot Vakarēdiena būtība. Tad nu, ēdot cepumu un dzerot limonādi, izjutu to, ka tā ir Kristus miesa un asinis.
Pēcpusdienā staigājām pa graustu kvartālu. Šogad tas kvartāls, kur dzīvo Džeralds, ir ļoti uzlabojies. Dažās mājās pat ir elektrība un televizors! Bet svētdien bijām īstā graustu rajonā. Tur iet sliedes, ir dzelzsceļš, tālāk ir kukurūzu lauki, kuri ik pa laikam applūst, tāpēc tur normāli nav iespējams mājas celt. Gājām kādās mājās, kurās cilvēki ieaicināja, tajās nekā nebija — četras sienas, kaut kāds matracītis, un tā viņi dzīvo. Lūdzām. Interesanti — redzējām vietu, kuru pagājušā gadā Džeralds rādīja, kur varētu stāvā kalnā uzcelt māju. Tur uzceltas trīs mājas — viltīgi salikti maisi ar smiltīm, tā, ka mājas stāvumā var stāvēt, tur jau dzīvo atraitnes. Vecajā graustu rajonā pozitīvas izmaiņas!
Bijām vietās, kur bez bīskapa staigāt nevaram — uzreiz cilvēku bari uzmācas… Bez Džeralda varbūt pat dzīvi neiznāktu no tā rajona, jo izmisums ir ļoti liels. Kristieši ļoti, ļoti atšķiras, viņu acīs redzama cerība. Tie, kuri nav kristieši, ir vienaldzīgi vai naidīgi. No Kenijas, Kongo, citām vietām…Bērniņi — fantastiski, skrēja klāt, taustīja, turējās mums pie rokām.
Bijām vienā būdā iekšā, kurā gulēja mirstošs AIDS slimnieks. Pirmoreiz redzēju AIDS slimnieku… Kauli un āda, nevarēja parunāt, degunā kaut kādas caurulītes, acīmredzot imitē kaut kādu sistēmu. Varēja redzēt, ka viņam iet pēdējās dienas… Aizlūdzām. Te nāve izskatās pavisam citādāk. Te nav sterilu slimnīcu. Karstums liels, apkārtējie vienkārši gaida, kad viņš nomirs, smaka ir neizturama… Ļoti briesmīgi. Te aizlūgt par mirstošajiem ir pilnīgi citādāk. Sapratu ko vairāk par māti Terēzi un viņas kalpošanu.
Šonedēļ notiek mūsu vadītā konference. Mums ļoti vajadzīgas jūsu aizlūgšanas! Lai mums ir ko teikt, lai notiek pēc Dieva prāta! Vēl man šorīt bija nenormāla caureja, visi par mani aizlūdza un nu man atkal ir labi. Esmu ļoti pateicīga par tik ātru dziedināšanu. Lūdziet par mūsu veselību! Agris naktī pamodās no tā, ka sapnī juta — kāds buras! Ļaunuma klātbūtne… Mums vajadzīgas aizlūgšanas par to, lai Dievs sargā no jebkāda ļaunuma.
Džeralds man iedeva to telefonu, kuru es viņam pagājušā gadā atdāvināju! Zvanīšu atkal nākošajā pirmdienā. Drīkstat mums arī rakstīt, mēģināsim kaut kad izlasīt!»
svētdiena, 2009. gada 18. janvāris
Sveiciens no Agra
Paldies visiem aizludzejiem, kas atceras mus savas lugsanas. Paldies Dievam par Vina vadibu musu komandai un stiprinajumu ko no Vina sanemam. Sodien mes bijam pirmaja dievkalpojuma, kas notiekas graustu rajona kur apkart dzivojosie lielaka dala ir musulmani, bet Dievs biskapam Dzeraldam paradija so vietu un ta seit ir draudze kur notiek dievkalpojumi un citas aktivitates. Atskiriba no musu izspratnes par laikiem seit ir savadak, nav isti laika izjutas un vis notiek spontani. Cilveki turpina nakt uz sapulci divu stundu laika, saja laika notiek slavesana un kad cilveki ir sanakusi tad vis sakas. Sodien ar vardu kalpoja musu bralis Artis Druvietis, kas bija mums visiem par lielu svetibu. Slavesana ka jau Afrika, kad dzied, kermenis kustas un grib dejot, vispar jauki un sirsnigi. Biskaps aicinaja mani dalities nedaudz par Sv.vakaredienu un tad mes kopa to darijam. Nedaudz uztraucos ka bus ar manu anglu valodu, ieliku sevi Dieva rokas un uz prieksu. Paldies Dievam, kas palidz mums ari ar valodu, lai mes varam uzrunat no Dieva varda so tautu, kas Dievam ir darga. Pec dievkalpojuma mes devamies uz savam majam paest pusdienas un tad devamies talak apmeklet atraitnes, kas dzivo nelielas mala buvetas majinas. Lielaka dala no vinam ir slimas ar AIDS. Apmeram 10gadi atpakal loti plasi pa visu valsti bija izplatita netiklibas epidemija ka rezultata daudzi inficejas ar so slimibu un daudzi mirst vel sodien. Sodien statistika liecina ka si situacija ir uzlabojusies un ir jau krietni mazak cilveku, kas inficejas ar so slimibu. Tas noteikti ir pateicoties Dievam, kas caur daudzu ticigu cilveku lugsanu maina so zemi un cilvekus. Mums pasiem bija iespeja piedalities lugsanu naktij, kas notika lugsanu kalna, kas pieder ticigiem un uz kurieni brauc ticigie no visas Ugandas lai lugtos un mekletu Dievu. Ta tik bija nakts, visas malas ticigie dziedaja un ludzas visu nakti. Mums bija ta privilegija ari lugties tur, tas bija iespaidigi un svetigi mums visiem, ipasi pirms mes dodamies musu misia Ugandas ieksiene. Sis laiks ir pateicigs un svetigs, jo tas palidz mums iepazit sis tautas kulturu, tradicijas un garigo stavokli kads domine ticigajos. Velreiz paldies Jums visiem par aizlugsanam. Turpiniet aizlugt par lideru konferenci, lai mes varetu kalpot tur pazemiba un musu Kunga speka un milestiba.
Abonēt:
Ziņas (Atom)